Masku veidi

Pastāv četri ASTM sertifikācijas līmeņi, kuros ķirurģiskās maskas tiek klasificētas, atkarībā no aizsardzības līmeņa, ko tās nodrošina personai, kura tās valkā:

Minimālās aizsardzības sejas maskas ir paredzētas īsām procedūrām vai eksāmeniem, kas neietver šķidrumu, aerosolu vai aerosolu.

1 līmeņa sejas maskām bieži ir ausu cilpas un tās ir vispārējs standarts gan ķirurģiskām, gan procedūras vajadzībām ar šķidruma pretestību 80 mmHg. Tie ir domāti zema riska situācijām, kurās nebūs šķidruma, aerosolu vai aerosola.

2 līmeņa maskas ar 120 mmHg šķidruma pretestību nodrošina barjeru pret vieglu vai mērenu aerosolu, šķidrumu un aerosolu.

3 līmeņa sejas maskas ir paredzētas intensīvai iespējamai aerosola, šķidruma un aerosolu iedarbībai ar 160 mmHG šķidruma pretestību.

Jāatzīmē, ka ķirurģiskās maskas nav tas pats, kas ķirurģiskie respiratori. Maskas tiek veidotas kā šķēršļi šļakatām vai aerosoliem (piemēram, šķavas mitrumam), un tie brīvi pieguļ sejai. Respiratori ir izgatavoti, lai filtrētu gaisā esošās daļiņas, piemēram, vīrusus un baktērijas, un izveidotu blīvējumu ap muti un degunu. Tie tiek klasificēti pakāpēs, ieskaitot N 95, N 99 un N 100, atkarībā no to daļiņu procentuālās daļas, kuras tām vajadzēs izfiltrēt (N 100 respiratori, 99. 97 masku aptur% daļiņu). Likumīgus ķirurģiskos respiratorus apstiprina gan FDA, gan NIOSH (Nacionālais darba drošības un veselības institūts). Respiratori jāizmanto gadījumos, kad pacientiem ir vīrusu infekcijas vai ir daļiņas, tvaiki vai gāze.

Arī ķirurģiskās maskas nav tas pats, kas procedūras maskas. Procedūru maskas tiek izmantotas tīrā vidē slimnīcās, ieskaitot intensīvās terapijas un dzemdību nodaļas, taču tās nav apstiprinātas sterilā vidē, piemēram, operāciju zālē.